Attiecības kolektīvā tieši ietekmē gan darba rezultātus, gan dzīves kvalitāti. Darba konflikti var pāraugt mobingā — ilgstošā, sistemātiskā un neētiskā izturēšanās pret darbinieku: ignorēšana, darba informācijas slēpšana, reputācijas graušana (apmelošana, aizvainojumi).
No vadītāja puses mobings var izpausties kā nereāli termiņi, neizpildāmi uzdevumi, varas ļaunprātīga izmantošana vai darbinieka privātās sarakstes pārskatīšana darba e-pastā. Darba vidē var rasties arī uzmākšanās un diskriminācijas situācijas.
Mobings var skart gan darbiniekus, gan darba devējus.
Kā šādas situācijas risināt? Ko darba devējs var darīt, lai mazinātu riskus? Kāda tiesu prakse jau pastāv ar mobingu saistītos darba strīdos?
